Apmēram 25% - 30% datora darbības laika tiek patērēts, meklējot un kārtojot dažāda veida informāciju. Bieži nākas apstrādāt lielus informācijas masīvus, piemēram, automašīnu reģistru, bibliotēkā pieejamo grāmatu reģistru u.c. Informāciju ir izdevīgi sakārtot pēc kādas raksturīgas pazīmes, piemēram, auto mašīnu reģistru - pēc mašīnas markas. Sakārtotā masīvā ir ērtāk meklēt nepieciešamo informāciju nekā nesakārtotā. Iedomājies, ja Tavs dators nesakārtotu faila nosaukumus pēc alfabēta un tajā būtu vairāk par 1000 dažādiem failiem - lai atrastu vajadzīgo failu Tev nāktos pārlasīt visus faila nosaukumus.
Šajā nodarbībā aplūkosim dažus piemērus, kuros nepieciešams izmantot informācijas meklēšanas un kārtošanas vienkāršākās metodes.